Pavisam nesen pie mums viesojās topošās auklītes, lai smeltos pieredzē.

Lūk, tikko saņēmām glīti noformētas vēstulītes.
PALDIES!!!
Jūs pavisam noteikti, dāmas, esat īstie Latvijas lepnumi, patiesās varones - Jūs pasauli pataisāt par labāku vietu katram šim bērnam, kuri pieredzējuši tik daudz slikta un vīlušies cilvēkos un dzīvē. Viņiem ir tik ļoti paveicies atrasties tieši pie Jums. Lai arī teicāt, ka nav nekāda sakara ar ģimeni...Bet Jūs pavisam noteikti neuzvedaties un neesat kā iestādes darbinieki... Un tas ir tas pats labākais.
Jūs darāt vairāk un dzīvāk ar mīlestību un rūpēm ar lielu radošumu...Jūs esat mammas katram no viņiem. Sen jau esat sapratušas, ka bērni, kuriem vajag vislielāko mīlestību - to parādīs visneciešamākā veidā.
Jūs turpināt vecākoties un strādāt, disciplinēt, ieinteresēt būt labākiem, darboties. Jūsu rokās ir vara pateikt ,,Ka šī bērna stāsts tā nebeigsies" un darāt visu , lai tā būtu-  satricināt viņiem pasauli, parādīt, ka mēs te un mums rūp, lai arī kā tu uzvedies un lai kā centīsies pierādīt, ka neesi tā vērts, lai par tevi cīnītos...Jūs atdodat tik daudz no sevis šai misijai, to vārdos laikam nevar ietērpt.
Nu ko lai saka... ne visi supervaroņi nēsā apmetņus mūsdienās.
Paldies par brīnišķīgo iespēju to redzēt un saprast - Madara no Cēsīm.
Vieta foto


Liene no Vestienas:
Par pirmdienu. Par skaisto , mīlestības pilno pirmdienu. Es gribu teikt paldies.
Paldies par to, ka esat.
 Kādu laiku likās, ka reti kurš līdz sirds dziļumiem spēj noticēt tam labajam. Labajam cilvēkos, kuru darbi ir ar savādāku nokrāsu.
 Aizbraucot ciemos pie Jums, redzot un sajūtot šo ticību - ticību labajam, sirds prieka pilnāka kļūst.
Es apbrīnoju Jūsu drosmi. Drosmi darīt to, kur sirds gavilē, kur pēc padarītā ir gandarījuma sajūta. Un tajā pat laikā būt laimīgiem. Kā arī dalīties ar šo laimi.
Runājot par Jūsu ,,Dzeguzītes" pēdējo nepilno divu gadu laikā esošajām pārmaiņām. Vadības maiņa un kolektīva izveide. Šīs neticamās pārmaiņas tikai un vienīgi liecina par to, ka ir pasaulē labie cilvēki, ka cilvēki tic labajam. Cilvēkiem gribās redzēt to mazo sirsniņu laimīgu. Viņi ir gatavi ieguldīt savu laiku, spēku un enerģiju, lai dotu otram to, kas dvēselītei ,,Dzeguzītēs" mazāk ticis.
Attieksmē, rīcībā un darbos, manuprāt, Jūs esat fantastisks piemērs. Vecākiem, jaunajiem vecākiem, vecmammām un vectēviem ciemošanās pie Jums būtu lieliska iespēja, kur smelties idejas, kā veidot attiecības ar bērnu, kā pret viņu izturēties. Saprast normas un robežas. Abām pusēm iemācīties cieņu. Kā arī saprast to, cik šis nesavtīgais laika ieguldījums jauniešos ir nozīmīgs. Saprotot Jūsu darbu un tā specifiku, es saprotu, ka beidzot esmu ieraudzījusi to zelta vidusceļu, kurš ir man pieņemams darbā ar bērniem un jauniešiem. Beidzot manas iedomas par to, kā, manuprāt, vajadzētu darboties ar viņiem, ir redzētas arī dzīvē, tās ir reālas.
Būšana ciemos pie Jums, man nozīmēja ļoti daudz. Priecājos par iespēju redzēt savādāku, man personīgi tīkamāku darbu attiecībā pret bērniem. Vēlreiz paldies, ka esat!
Cieņā, Liene

LĪGA:
Es šodien guvu daudz pozitīvu emociju, iespaidu, atziņu, sajutos, kā tādas bija ļoti patīkamas. Bija aizkustinoši un ar prieku redzēt, ka tas darbs tiek veikts   ar beznosacījuma mīlestību, ar rūpēm un cerību uz labāku nākotni. Ļoti daudziem cilvēkiem vajadzētu mācīties un paņemt sev pēc iespējas vairāk no šīm fantastiskajām sievietēm. Es domāju, ka viņas ir pelnījušas būt Latvijas Lepnums. Jo ne visās šāda veida iestādēs tiek dots un darīts, ko es redzēju te. Man mainījās domas par šādām vietām un tomēr gribu cerēt, ka visur tevi pieņem tādu, kāds tu esi, ka tev grib palīdzēt un mīlēt, glābt tevi no tevis paša. ceru, ka šie jaunieši jau tagad novērtē to, ja arī neizrāda un nepasaka, bet, cerams, pienāks brīdis un viņi pateiks PALDIES.
Es no sevis saku sirsnīgi, lielu PALDIES , ka tas viss tiek darīts un es ticu, ka tas padara mūs par labākiem cilvēkiem, PALDIES, ka bija iespēja to redzēt, sajust un piedzīvot!
Vēlu izturību, pacietību, neatlaidību, mīlestības pārpilnību un, lai Dievs Jūs svēta par to, ko Jūs darat!

Zanda:
Manas pārdomas par ekskursiju uz krīzes centru ,,Dzeguzīte".
Šī ekskursija manī mainīja priekšstatu par šāda veida iestādēm.
Par darbiniekiem, kas tur strādā.
Šis ir darbs, kas jāstrādā ar sirdi un dvēseli, un šajā iestādē patiešām ar šādiem cilvēkiem ir palaimējies, kā saka, īstie cilvēki īstajā vietā.
Atbraucot mājās, biju tik emociju pārņemta, ka pirmo reizi, kopā ar dēliņu cepu karbonādes, nedomājot, ka ilgāk vākšu virtuvi no miltiem, kā to izdarītu viena aši un aši - čik, čik un gatavs. Tagad šī atrakcija ir mūsu tradīcija:)
Kā arī daudz domāju, kā man nepieļaut kļūdas audzināšanā, lai man nebūtu jāsāpina savi bērni ar šāda veida iestādēm, kā arī esmu daudz iecietīgāka.
Iekšā dzīvo tā sajūta, kā es varu jums palīdzēt no malas, kļūt par labu eņģelīti. Tad izdomāju, ka ir taču tik daudz lietiņu, kas jums noderētu mazajiem ķipariem, bet mums tās stāv kaut kur antrasolos. Lai Mārcītis nedaudz paaugas un tad mēs brauksim pie jums ciemos, lai jums atdāvinātu to, no kā mēs jau esam izauguši, lai dēliņš saprot, kur paliek viņa mantiņas, rati un drēbītes.
Veiksmīgu Jums, dāmas, radošu, mīlestības bagātu, un vienmēr būt enerģijas pilnām, darboties, lai mazajām sirsniņām ir silti, bet jums gandarījums par savu darbiņu!